Sabiedrības līdzdalība

Projekta ID/ Uzdevuma numurs

22-TA-3618

Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums

Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā

Līdzdalības veids

Publiskā apspriešana

Dokumenti

Likumprojekts (grozījumi)Anotācija (ex-ante)MK sēdes protokollēmuma projekts

Sākotnēji identificētās problēmas apraksts

Šobrīd tiesību akti pieļauj plašas interpretācijas iespējas attiecībā uz to, kādas organizācijas var iegūt SLO statusu.
Šobrīd dažādu iemeslu pēc SLO statusā darbojas vai ar SLO ir asociētas vairākas organizācijas, kas pēc būtības atbilst citai juridiskai formai.

Mērķa apraksts

Likumprojekta mērķis ir uzlabot Likuma normas, nodrošinot sabiedriskā labuma procesa pilnveidošanu. Likumprojektā ir paredzēts precizēt SLO statusā esošo subjektu tiesību un pienākumu kopumu, nodrošinot, ka sabiedriskā labuma sistēmā darbojas tikai tādas organizācijas, kuru mērķis ir sabiedriskā labuma sniegšana.

Politikas jomas

Nodokļu politika

Teritorija

Latvija

Norises laiks

29.03.2023. - 12.04.2023.

Informācija

Izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 29. novembra sēdes protokollēmumu (protokols Nr. 61, 3. §)

Fiziskās personas

Jebkura fiziskā persona

Skaidrojums un ietekme

SLO darbības jomas, kurās tā veic sabiedriskā labuma darbību:
- labdarība;
- cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzība;
- pilsoniskās sabiedrības attīstība;
- izglītības veicināšana;
- zinātnes veicināšana;
- kultūras veicināšana;
- veselības veicināšana;
- slimību profilakse;
- sporta, tajā skaitā augstu sasniegumu sporta, atbalstīšana;
- vides aizsardzība;
- palīdzības sniegšana katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās;
- sabiedrības (it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu) sociālās labklājības celšana.
SLO statuss tiek piešķirts dažādās jomās un tās faktiski darbojas un sniedz sabiedrisko labumu lielam un plašam visu jomu aptverošam sabiedriskā labuma guvēju lokam.

Juridiskās personas

visi uzņēmumi
nevalstiskās organizācijas

Skaidrojums un ietekme

Sagatavoja

Diāna Šadurska (FM)

Atbildīgā persona

Baiba Bāne (FM)

Izsludināšanas datums

29.03.2023. 11:37

Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi

Sandra Feldmane - Čiekurkalna attīstības biedrība

Iepazīstoties ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumā plānotajiem grozījumiem, uzskatu ka ir paredzams drauds daudzu organizāciju ar SLO statusu turpmākai pastāvēšanai Latvijā.

Likuma grozījumi veicinās stabilu un lielas kapacitātes SLO dzīvotspēju, kurām jau šobrīd ir finanšu un administratīvie resursi, lai spētu izpildīt visas SLO2 prasības un neriskētu nedz ar organizācijas, nedz valdes locekļu reputāciju, nedz ar SLO2 statusa zaudēšanu un saņemto ziedojumu pārdali citām organizācijām.

Likuma grozījumi veicinās nepietiekošas kapacitātes SLO atteikšanos no SLO2 un SLO1 statusa pavisam.
Pieņemot likuma grozījumus esošajā redakcijā, paredzams, ka valstī saglabāsies vien neliels SLO skaits, mazās un vidējās SLO pašas atteiksies no SLO statusa, jo šis statuss vairs nesniegs labumu organizācijas reputācijai, tieši pretēji, ir paredzami reāli draudi SLO reputācijas zaudēšanai.

SLO statusa pievilcība nelielas kapacitātes NVO acīs būtiski samazināsies, jo SLO statusu pavadīs pastāvīgas “bailes kļūdīties”, kā rezultātā saskaņā ar likuma grozījumiem, valdei var tikt piemērots administratīvais sods, piemērota soda nauda, kā rezultātā tiks zaudēta ilgus gadus būvētā organizācijas reputācija. Ikvienai SLO svaru kausos būs jāliek lielais ieguldījums organizācijas pārvaldībā pret statusa "jaunajām blaknēm".

Uzskatāms piemērs:
Nelielas kapacitātes apkaimes iedzīvotāju biedrība ar SLO statusu apvieno 50 apkaimes ģimenes. SLO sniedz sabiedrisko labumu vietējai kopienai konkrētā teritorijā, piesaista pašvaldības projektu konkursu finansējumu, nelielā apmērā gūst ieņēmumus no saimnieciskās darbības, saņem iedzīvotāju ziedojumus un realizē sabiedriskā labuma aktivitātes pilsoniskās sabiedrības, kultūras un vides jomās. Pastāvīgu apmaksātu darbinieku organizācijā nav, tā lielā mērā balstās uz biedru brīvprātīgo darbu. Šīs SLO kopējais apgrozījums 2021.g. ~14 000 eur, 2022.gadā ~23 000 eur (no tiem ~10 000 mērķziedojums 96 ukrainas kara bēgļu atbalstam apkaimē);
SLO statuss organizācijai ir ilgāk par 2 gadiem, tātad šāda organizācija automātiski nokļūs SLO2 statusā, kur iestāsies sekojoši apstākļi, atbildības un laikus paredzami riski:

- ziedotājiem atvieglojumi pastāv, jo organizācija ir SLO2;
- SLO atskaišu izvērtēšana ik gadu (VID + Sabiedriskā labuma komisija);
- visi citi jaunie SLO darbību kontrolējošie mehānismi pastāv (gluži tāpat kā SLO1);
- tiks identificēts pārkāpums, ja saimnieciskā darbība kādā apmērā neatbildīs SLO darbībai;
- tiks aprēķināts UIN gadījumā, ja ieņēmumi gada griezumā netiks ieguldīti atpakaļ saimnieciskajā darbībā vai novirzīti SL aktivitātēm;
- "nepamanītas kļūdas gadījumā” valdei var iestāties administratīvā atbildība;
- potenciāli valdes locekļiem "nepamanītas kļūdas gadījumā” ir piemērojama soda nauda 4-200 vienības (neskaidrs vienības apmērs);
- ja organizācijas statusu pazemina uz SLO1, tai SLO2 ziedojumu uzkrājums saskaņā ar likumu ir jānodod citai SLO2 (lai gan saņemtie ziedojumi ir iedzīvotāju mērķziedojumi pārtikas iegādei konkrētās apkaimes vientuļo, mazturīgo senioru atbalstam ziemas mēnešos);
- Organizācija ne vien “pārdala” iedzīvotāju un vietējo uzņēmumu mērķziedojumus un ziedojumus, bet veic arī apkaimes interešu pārstāvību pašvaldībā, kā apmēru ir grūti prognozēt un uzskaitīt kā SL aktivitāšu vienības, jo interšu pārstāvība notiek dažādās formās un dažādos līmeņos vienlaicīgi.

Likumam stājoties spēkā, būtu nepieciešams paredzēt pārejas perodu, kurā šī brīža SLO automātiska nokļūšana SLO2 statusā nerezultētos masveida SLO2 statusa pazemināšanā uz SLO1, un SLO1 stausa anulēšanā, kas nozīmētu milzīgu darba apjomu VID un Sabiedriskā labuma komisijai.
Tomēr pats lielākaiss zaudējums, pārejas periodu neparedzot, būtu trieciens SLO statusa reputācijai visas valsts mērogā.

Uzskatu, ka likuma grozījumi esošajā redakcijā nav samērīgi pret mazajām SLO, tie veicinās SLO segmenta būtisku sašaurināšanos un līdz ar ziedojumu apmēra sarukumu (tostarp SLO1), ievērojami mazinās NVO kapacitāti, lai turpinātu sniegt sabiedriskā labuma atbalstu savai kopienai.

Ar cieņu

Sandra Feldmane
Valdes locekle

Tālrunis 28380660
sandra@ciekurkalns.lv
www.ciekurkalns.lv (Facebook)

Čiekurkalna attīstības biedrība
/organizācija ar sabiedriskā labuma statusu/
....................................
Neprasi, ko Čiekurkalns var dot tev,
prasi, ko tu vari dot Čiekurkalnam!
....................................

04.04.2023. 14:54

"Vidusdaugavas NVO centrs"

KONCEPTUĀLIE JAUTĀJUMI PAR FINANŠU MINISTRIJAS IZSTRĀDĀTO LIKUMPROJEKTU
Nevalstisko organizāciju pārstāvji pauž bažas par:
1. to, ka nav veikts likumprojekta ietekmes novērtējums uz visu nevalstisko sektoru. Paredzētās reformas konceptuāli mainīs visu biedrību un nodibinājumu, kā arī sociālo uzņēmumu darbību, tādēļ aicinām veikt padziļinātu izvērtējumu, kā konceptuālās izmaiņas normatīvajā regulējumā, it īpaši nodokļu jomā, ietekmēs biedrību un nodibinājumu, sociālo uzņēmumu darbību un attīstību;

2. kādas būs sabiedriskā labuma statusa sniegtās priekšrocības pēc likumprojekta pieņemšanas, it īpaši pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijām jeb kādas būs priekšrocības, ko sabiedriskā labuma organizācijas varēs izmantot papildu jau biedrībām un nodibinājumiem esošām priekšrocībām, ņemot vērā būtisko administratīvo slogu, ko uzliek sabiedriskā labuma statuss;

3. to, ka jaunā sistēma ar pirmās un otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijām būtiski sarežģīs ziedošanas sistēmu Latvijā, jo potenciālajam ziedotājam (uzņēmējam un indivīdam) būs jāizvērtē, kādas pakāpes organizācija, papildus tam uzņēmējam jāveic izpēte, kurš no ziedošanas modeļiem ir situācijai piemērotākais. Mūsu ieskatā, tas mulsinās iesaistītās puses vai pat atturēs ziedot, jo sistēma būs pārlieku sarežģīta, kā arī prakse var rasties pārmatumi, kad ziedotājs būs pārliecināts, ka varēs saņemt nodokļu atvieglojumus, jo ziedojis sabiedriskā labuma organizācijai, taču vēlāk atskārs, ka tā bijusi pirmās pakāpes organizācija. Ilgtermiņā tas var radīt negatīvas sekas uz sektora tēlu un ziedošanas kultūru Latvijā. Tādēļ aicinām atteikties no divu pakāpju sistēmas;

4. to, ka netiek risināta identificētā problēma “šobrīd dažādu iemeslu pēc SLO statusā darbojas vai ar SLO ir asociētas vairākas organizācijas, kas pēc būtības atbilst citai juridiskai formai” jeb kā tiks risināts tas, ka nevalstiskajā sektorā darbojas organizācijas, kas neatbilst pēc būtības biedrības, nodibinājumu un reliģiskās organizācijas juridiskajai formai. Informatīvajā ziņojumā “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību” tika noteikts uzdevums Finanšu ministrijai noteikt skaidru sabiedriskā labuma organizāciju regulējumu, identificēt subjektus, kam sabiedriskā labuma statuss nav saglabājams, novērsti tiesiskā regulējuma plašās interpretācijas riski, savukārt Tieslietu ministrijai - meklēt risinājumu, lai tās biedrības un nodibinājumi, kuri ir neiederīgi šajā sektorā, rastu piemērotāku tiesisko statusu - , taču likumprojekts neiekļauj noteikto uzdevumu īstenošanu;

5. ja pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas valsts sniegtā priekšrocība ir tikai iespēja saņemt ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem piešķirtos nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, tad aicinām šo priekšrocību piešķirt visām biedrībām un nodibinājumiem, līdzīgi kā tas šobrīd tiek regulēts attiecībā uz komersantiem, pašvaldībām saistošajos noteikumos precizējot kritērijus;

6. to, ka netiek risināts tas, ka šobrīd sabiedriskā labuma sektorā darbojas organizācijas, kurām neliela darbības daļa vai pat atsevišķa rīcība ir definējama kā sabiedriskais labums, tādēļ aicinām precizēt, ka sabiedriskā labuma organizācijai visai organizācijas darbībai ir jābūt vērstai uz sabiedrisko labumu, nevis atsevišķa organizācijas rīcība;

7. Likumprojekta 12.pantu, kurā noteikts, ka sabiedriskā labuma organizāciju darbību vērtēs pēc tā, vai organizācija izpildījusi 80% no pašas izvirzītajiem uzdevumiem. Paredzams, ka organizācijas norādīs piezemētus uzdevumus jeb tikai tādus, ko var garantēt sasniegt, jo baidīsies tos neizpildīt, tādējādi zaudējot sabiedriskā labuma statusu. Tas ir pretrunā organizāciju startēģiskai plānošanai, izvirsot ilgtermiņa mērķus un vīziju. Vēršam uzmanību, ka nereti uzdevumu izpilde ir atkarīga no citām iesaistītajām pusēm un dažādiem iekšējiem un ārējiem faktoriem, piemēram, krīzes apstākļi, ilgstošs likumdošanas process, ko organizācija nevar ietekmēt, tāpēc organizācijas uzdevumu sasnieguma rādītāji ir jāvērtē kopsakarā dažādiem faktoriem, kas ietekmē organizācijas darbību;

8. Likumprojekta 18.pantu, kur noteikta nesamērīgi liela atbildība sabiedriskā labuma organizācijas valdei vai vadības institūcijas locekļiem, nosakot tiem administratīvo atbildību. Šāda atbildība nav noteikta citām juridiskām formām, piemēram, politisko partiju, reliģisko organizāciju uc valdēm;

9. Likumprojekta 5.pantā iekļautais caurskatāmības koeficientu, kas pēc būtības ir atbalstāma iniciatīva sabiedriskā labuma organizāciju sektorā veicinot labu pārvaldību un caurskatāmību, taču to var panākt ar vadlīnijām, izglītojošiem pasākumiem un citām aktivitātēm, vienlaikus sniedzot atbilstošu atbalstu (rīki datu uzkrāšanai, mērīšanai un komunikācijai). Esošā likumprojekta redakcija drīzāk vērtējams kā apdraudējums sabiedriskā labuma organizācijām, jo koeficienta atklātības prasības, lai sasniegtu “zaļo līmeni”, prasa lielus administratīvos resursus, kas reti kurai organizācijai ir pieejams, tāpat daudzas sabiedriskā labuma organizāciju aktivitātes nav mērāmas skaitliski, bet sociālajā ietekmē (piemēram, kā mērīt skaitliski “pilsoniskās sabiedrības atbalsts”). Papildus izsakām šaubas par to, kāds ir juridiskais mērķis šai normai;

10. Likumprojekta 8.panta 1.1 daļā noteiktie apstākļi, kad Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par atteikumu piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu pieņem bez izskatīšanas komisijas sēdē, ir nesamērīgi un nenoteikti, kas praksē var radīt negatīvu ietekmi uz sabiedriskā labuma sekotru;

11. To, ka likumprojektā paredzēts, ka pārejas periodā automātiski tiks piešķirta otrā pakāpe, nevis iespēja organizācijai izvēlēties sabiedriskā labuma organizācijas pakāpi. Ņemot vērā, ka piesakoties uz sabiedriskā labuma statusu bija citi apstākļi, tad valsts nevar automātiski uzlikt jaunus, stingrākus nosacījumus, bez organizācijas pašas izvēles.

11.04.2023. 22:27

Viesturs Ķerus - Latvijas Ornitoloģijas biedrība

Vispārēji iebildumi

Nav veikts likumprojekta ietekmes novērtējums uz visu nevalstisko sektoru. Paredzētās reformas konceptuāli mainīs visu biedrību un nodibinājumu, un arī sociālo uzņēmumu darbību, tādēļ aicinām veikt padziļinātu izvērtējumu, kā pārmaiņas normatīvajā regulējumā, it īpaši nodokļu jomā, ietekmēs biedrību, nodibinājumu un sociālo uzņēmumu darbību un attīstību.

Nav skaidrs, kādas būs sabiedriskā labuma statusa sniegtās priekšrocības pēc likumprojekta pieņemšanas, it īpaši pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijām, jeb kādas būs priekšrocības, ko sabiedriskā labuma organizācijas varēs izmantot papildus jau biedrībām un nodibinājumiem esošām priekšrocībām, ņemot vērā būtisko administratīvo slogu, ko uzliek sabiedriskā labuma statuss.

Jaunā sistēma ar pirmās un otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijām būtiski sarežģīs ziedošanas sistēmu Latvijā, jo potenciālajam ziedotājam (uzņēmējam un indivīdam) būs jāizvērtē, kādas pakāpes organizācija ir ziedojuma saņēmējs. Papildus tam uzņēmējam jāveic izpēte, kurš no ziedošanas modeļiem ir situācijai piemērotākais. Tas mulsinās iesaistītās puses vai pat atturēs ziedot, jo sistēma būs pārlieku sarežģīta, turklāt var rasties pārmetumi, kad ziedotājs būs pārliecināts, ka varēs saņemt nodokļu atvieglojumus, jo ziedojis sabiedriskā labuma organizācijai, taču vēlāk izrādās, ka tā bijusi pirmās pakāpes organizācija. Ilgtermiņā tas var radīt negatīvas sekas uz sektora tēlu un ziedošanas kultūru Latvijā. Tādēļ aicinām atteikties no divu pakāpju sistēmas.

Netiek risināta identificētā problēma “šobrīd dažādu iemeslu pēc SLO statusā darbojas vai ar SLO ir asociētas vairākas organizācijas, kas pēc būtības atbilst citai juridiskai formai”. Informatīvajā ziņojumā “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību” tika noteikts uzdevums Finanšu ministrijai noteikt skaidru sabiedriskā labuma organizāciju regulējumu, identificēt subjektus, kam sabiedriskā labuma statuss nav saglabājams, novērsti tiesiskā regulējuma plašās interpretācijas riski, savukārt Tieslietu ministrijai - meklēt risinājumu, lai tās biedrības un nodibinājumi, kuri ir neiederīgi šajā sektorā, rastu piemērotāku tiesisko statusu - , taču likumprojekts neiekļauj noteikto uzdevumu īstenošanu.

Ja pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas valsts sniegtā priekšrocība ir tikai iespēja saņemt ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem piešķirtos nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, tad aicinām šo priekšrocību piešķirt visām biedrībām un nodibinājumiem, līdzīgi kā tas šobrīd tiek regulēts attiecībā uz komersantiem, pašvaldībām saistošajos noteikumos precizējot kritērijus.

Netiek risināts tas, ka šobrīd sabiedriskā labuma sektorā darbojas organizācijas, kurām neliela darbības daļa vai pat atsevišķa rīcība ir definējama kā sabiedriskais labums, tādēļ aicinām precizēt, ka sabiedriskā labuma organizācijai visai organizācijas darbībai ir jābūt vērstai uz sabiedrisko labumu.

Likumprojekta 12.pantā noteikts, ka sabiedriskā labuma organizāciju darbību vērtēs pēc tā, vai organizācija izpildījusi 80% no pašas izvirzītajiem uzdevumiem. Paredzams, ka organizācijas norādīs piezemētus uzdevumus jeb tikai tādus, ko var garantēti sasniegt, jo baidīsies tos neizpildīt, tādējādi zaudējot sabiedriskā labuma statusu. Tas ir pretrunā organizāciju startēģiskai plānošanai, izvirzot ilgtermiņa mērķus un vīziju. Vēršam uzmanību, ka nereti uzdevumu izpilde ir atkarīga no citām iesaistītajām pusēm un dažādiem iekšējiem un ārējiem faktoriem, piemēram, krīzes apstākļi, ilgstošs likumdošanas process, ko organizācija nevar ietekmēt, tāpēc organizācijas uzdevumu sasnieguma rādītāji ir jāvērtē kopsakarā dažādiem faktoriem, kas ietekmē organizācijas darbību.

Likumprojekta 18.pantā noteikta nesamērīgi liela atbildība sabiedriskā labuma organizācijas valdei vai vadības institūcijas locekļiem, nosakot tiem administratīvo atbildību. Šāda atbildība nav noteikta citām juridiskām formām, piemēram, politisko partiju, reliģisko organizāciju u.c. valdēm.

Likumprojekta 5.pantā iekļautais caurskatāmības koeficients pēc būtības ir atbalstāma iniciatīva, sabiedriskā labuma organizāciju sektorā veicinot labu pārvaldību un caurskatāmību, taču to var panākt ar vadlīnijām, izglītojošiem pasākumiem un citām aktivitātēm, vienlaikus sniedzot atbilstošu atbalstu (rīki datu uzkrāšanai, mērīšanai un komunikācijai). Esošā likumprojekta redakcija drīzāk vērtējama kā apdraudējums sabiedriskā labuma organizācijām, jo koeficienta atklātības prasības, lai sasniegtu “zaļo līmeni”, prasa lielus administratīvos resursus, kas reti kurai organizācijai ir pieejami. Turklāt daudzas sabiedriskā labuma organizāciju aktivitātes nav mērāmas skaitliski, bet sociālajā ietekmē (piemēram, kā mērīt skaitliski “pilsoniskās sabiedrības atbalsts”).

Likumprojekta 8.panta 1.1 daļā noteiktie apstākļi, kad Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par atteikumu piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu pieņem bez izskatīšanas komisijas sēdē, ir nesamērīgi un nenoteikti, kas praksē var radīt negatīvu ietekmi uz sabiedriskā labuma sektoru.

Iebilstam pret to, ka likumprojektā paredzēts, ka pārejas periodā automātiski tiks piešķirta otrā pakāpe, nevis iespēja organizācijai izvēlēties sabiedriskā labuma organizācijas pakāpi. Ņemot vērā, ka, piesakoties uz sabiedriskā labuma statusu, bija citi apstākļi, tad valsts nevar automātiski uzlikt jaunus, stingrākus nosacījumus, bez organizācijas pašas izvēles.

Iebildumi pret konkrētiem likumprojekta punktiem

Aicinām likumprojekta 3.1 pantā un 7.panta pirmajā daļā precizēt, ka visas organizācijas darbība vērsta uz sabiedrisko labumu, nevis atsevišķa organizācijas rīcība.

Likumprojekta 3.1 panta otrajā daļā “2) otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas statusam var pieteikties biedrība, nodibinājums, reliģiskā organizācija vai pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācija, kurai ir vismaz divu gadu darbības pieredze sabiedriskā labuma jomā un tā veic sistemātisku un regulāru darbību ar saprotamiem un mērāmiem darbības rezultātiem” nav saprotams, pēc kādiem kritērijiem to noteiks, vai sabiedriskā labuma organizācija veic “sistemātisku un regulāru darbību ar saprotamiem un mērāmiem darbības rezultātiem”. Aicinām precizēt likumprojektā, kā tas tiks noteikts, un, ja tiks izveidoti kritēriji vai metodika, kas to izstrādās (piemēram, Finanšu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests, vai pēc konsekvences, kā tas noteikts šī panta trešajā daļā: kārtību nosaka Ministru kabinets).

Lai nodrošinātu to, ka Sabiedriskā labuma organizāciju komisijai ir izpratne par SLO darbību, aicinām 6. panta pirmajā daļā noteikt, ka komisijā nevalstisko organizāciju pārstāvji ir sabiedriskā labuma organizāciju pārstāvji, izsakot šādā redakcijā: “(1) Sabiedriskā labuma komisija (turpmāk — komisija) ir koleģiāla institūcija, kurā visiem komisijas pārstāvjiem tiek piešķirtas balsstiesības un kurā vienādā skaitā ietilpst pilnvarotas amatpersonas, kā arī sabiedriskā labuma organizāciju pārstāvji .”

4.panta trešajā daļā noteikts, ka: “(3) Sabiedriskā labuma organizācija nav tiesīga atgriezt saņemto ziedojumu, ja skaitot no ziedojuma saņemšanas dienas ir pagājuši 24 mēneši.”
Nevalstisko organizāciju pārstāvji vērš uzmanību, ka praksē likuma norma var radīt neskaidrības attiecībā uz mērķziedojumiem, proti, nav skaidrs, ko darīt ar mērķziedojumu, ja pēc 24 mēnešiem kļuvis skaidrs, ka to nav iespējams izlietot, piemēram, nav savākta nepieciešamā summa, lai īstenotu projektu, vai tādēļ, ka projekta īstenošana ārējo apstākļu dēļ vairs nav lietderīga? Aicinām likumprojektā precizēt, kā rīkoties ar šo ziedojumu šādos gadījumos. Mūsu ieskatā, sabiedriskā labuma organizācijai būtu jābūt iespējai ziedojumu izlietot radniecīgam mērķis, saskaņojot izmaiņas ar ziedotāju vai saskaņā ar organizācijas iekšējām procedūrām (valdes/padomes/biedru kopsapulces lēmums).

8.panta 1.1 daļas 4.punktā: “(1.1) Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par atteikumu piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskai organizācijai, kas ir iesniegusi šā likuma 7. panta pirmajā daļā paredzēto iesniegumu, pieņem bez izskatīšanas komisijas sēdē ja:
4) biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas valdes vai vadības institūcijas loceklim ir spēkā normatīvajos aktos noteiktais tiesību atņemšanas vai tiesību izmantošanas aizliegums sabiedriskā labuma vai nodokļu jomā vai saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 24. pantu administratīvā sodāmība nav dzēsta; vai ja attiecībā uz biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas valdes vai vadības institūcijas locekli ir stājies spēkā notiesājošs spriedums vai saskaņā ar Krimināllikuma 63. pantu tam nav dzēsta un noņemta sodāmība.”

Līdzīgi 14.panta 1.1 daļas 3.punktā noteikts, ka : “(1.1) Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu pieņem bez izskatīšanas komisijas sēdē, ja:
sabiedriskā labuma organizācijas valdes vai vadības institūcijas loceklim ir stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktais tiesību atņemšanas vai tiesību izmantošanas aizliegums sabiedriskā labuma vai nodokļu jomā vai ir stājies spēkā notiesājošs spriedums.”

Ņemot vērā, ka Biedrību un nodibinājumu likuma 49.pants jau regulē valdes un citu institūciju locekļu atbildību un prasību pret valdes vai citas institūcijas locekli, ja noticis tiesību aizskārums, tad uzskatām, ka Sabiedriskā labuma organizāciju likumā papildus norma nav nepieciešama un aicinām dzēst augstāk minētās normas. Sabiedriskā labuma organizāciju pārkāpumi risināmi citos likumos noteiktajā kārtībā.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka sabiedriskā labuma organizācijas var nebūt informētas par citu valdes locekļu vai vadības institūciju locekļu darbībām un pārkāpumiem, tādēļ sabiedriskā labuma statusa atņemšana ir nesamērīgs sods. Valsts iestādēm par esošo situāciju būtu jāinformē organizācija, lai tās var risināt problēmu. Iebildums attiecas uz likumprojekta 12.1.pantu.

8.panta 1.1 daļas 1.2 punktā noteikts, ka “2) biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai ir nodokļu parādi”, nenosakot slieksni, no kura iestājas negatīvas sekas, tāpēc aicinām precizēt nodokļu parādu apjomu. Iesakām piemērot 150 EUR, kas ir nodokļu parādu summa, kas ir ietverta citos normatīvajos aktos.

9.panta trešā daļa “(3) Ziedojot sabiedriskā labuma organizācijai pakalpojumus, ziedotājs slēdz rakstveida līgumu ar sabiedriskā labuma organizāciju, kurā ir norādīta ziedotā pakalpojuma vērtība naudas izteiksmē, pamatojoties uz attiecīgā pakalpojuma pašizmaksas aprēķinu, kuru pievieno kā līguma pielikumu.”
Nevalstisko organizāciju pārstāvji atbalsta to, ka tiek veicināta ziedošanas kultūra pakalpojumu formātā, taču vēršam uzmanību, ka praksē ne vienmēr būs iespējams noteikt pakalpojuma vērtību naudas izteiksmē. Pastāv iespējamība, ka pie līguma slēgšanas nav iespējams noteikt pašizmaksu, jo tā būs atkarīga no tā, cik plaši pakalpojumu izmantos organizācija. Tādos gadījumos naudas vērtība varētu būt nosakāma pieņemšanas–nodošanas aktā, ne ziedojuma līgumā. Vairums gadījumu līgumā var definēt vienības un vienības cenu, piemēram, stundas cenu. Tomēr tas nerisina tādu pakalpojumu ziedojumus, kur nevar noteikt pašizmaksu, piemēram, Microsoft piedāvā bezmaksas mākoņskaitļošanas pakalpojumus un programmatūru Azure un Microsoft 365, Google piedāvā bezmaksas e-pasta, datu glabāšanas, reklāmas u.c. pakalpojumus. Līdzīgi arī citi programmatūras piegādātāji, piemēram, izmantojot TechSoup. Vai šādos būs jāslēdz rakstveida līgumi? Turklāt līguma noslēgšanas brīdī nebūs iespējams noteikt pašizmaksu, ja tā ir atkarīga no tā, cik aktīvi organizācija izmantos šos pakalpojumus.

14.panta pirmās daļas 8.punkts: “(1) Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu var pieņemt, ja:
8) sabiedriskā labuma organizācijas darbība trīs pārskata gadu periodā nesasniedz vai neapliecina virzību uz sabiedriskā labuma organizācijas izvirzīto uzdevumu sasniegšanu, izpildot vismaz 80 procentus no izvirzītajiem uzdevumiem, kas vērsti uz sabiedriskā labuma mērķi jomā, kas ir minēta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu vai lēmumā par papildu jomas piešķiršanu, ja papildu joma tika piešķirta vai sabiedriskā labuma organizācijas darbība un virzība pirmajos divos pārskata gados uz izvirzīto uzdevumu sasniegšanu nav pārliecinoša”

Ja SLO darbību vērtēs pēc tā, vai SLO izpildījusi 80% no pašas izvirzītajiem uzdevumiem, paredzams, ka SLO norādīs piezemētus uzdevumus, jo baidīsies tos neizpildīt, tādējādi zaudējot SLO statusu. Tas pēc būtības ir pretrunā organizāciju stratēģiskai plānošanai un darbībai, nosakot organizācijai ilgtermiņa stratēģiskus mērķus, vīziju, misiju. Vēršam uzmanību, ka nereti uzdevumu izpilde ir atkarīga no citās iesaistītajām pusēm un dažādiem iekšējiem un ārējiem faktoriem, piemēram, krīzes apstākļi, ilgstošs likumdošanas process, ko SLO nevar ietekmēt, tāpēc SLO uzdevumu sasnieguma rādītāji ir jāvērtē kopsakarā ar ārējiem un iekšējiem faktoriem, kas ietekmē organizācijas darbību.

14.panta pirmās daļas 6.punkts: “(1.1) Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu var pieņemt, ja: 6) sabiedriskā labuma organizācija nav iesniegusi gada pārskatu.”
Nevalstisko organizāciju pārstāvju ieskatā likumprojekta norma ir nesamērīga attiecībā pret pārkāpumu. Aicinām noteikt samērīgu laika periodu, pēc kura var iestāties nelabvēlīgas sekas SLO, ja netiek iesniegts gada pārskats.

Likumprojekta 14.panta pirmās daļas 1.punktā “(1.1) Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu pieņem bez izskatīšanas komisijas sēdē, ja:
Valsts ieņēmumu dienests, prokurors, cita iestāde vai tiesa ir konstatējusi būtiskus normatīvo aktu pārkāpumus sabiedriskā labuma organizācijas darbībā” nepieciešams precizēt, kas ir “būtiski normatīvo aktu pārkāpumi”, lai izvairītos no dažādas likuma normas interpretācijas praksē.

Likumprojekta 14.panta pirmās daļas 2.punktā “(1.1) Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu pieņem bez izskatīšanas komisijas sēdē, ja:
sabiedriskā labuma organizācija neveic nodokļu maksājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā” aicinām precizēt nodokļu maksājumu apjomu. Mūsu ieskatā, nodokļu maksājumu apjoms varētu būt 150 EUR, kas ir noteiktā summā citos normatīvajos aktos.

Aicinām labot likumprojekta 14.panta pirmās daļas 8.punktā “(1.1) Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu pieņem bez izskatīšanas komisijas sēdē, ja:
8) sabiedriskā labuma organizācija ir iesniegusi Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu ar lūgumu atņemt tai sabiedriskā labuma organizācijas statusu”, nosakot, ka sabiedrisko labuma organizācija atsakās no statusa, kas ir atbilstošāka terminoloģija praksei.

Aicinām skaidrot 14.panta pirmās daļas 9.punktā noteikto “9) sabiedriskā labuma organizācija veic tādu saimniecisko darbību, kas neveicina sabiedriskā labuma organizācijas statūtos minēto sabiedriskā labuma darbību” – kāds ir šīs normas mērķis un būtība, ko vēlas risināt.

Aicinām likumprojekta 10.panta otro daļu izteikt šādā redakcijā:
“(2) Sabiedriskā labuma organizācijas saimnieciskās darbības ienākumus atļauts izmantot tikai statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai, saimnieciskās darbības ienākumus izmantojot attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas saimnieciskās darbības nodrošināšanai un/vai attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas sabiedriskā labuma mērķiem, jomā, kas ir minēta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un lēmumā par papildu jomas piešķiršanu, ja papildu joma tika piešķirta.”

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka likumprojekta 11.panta devītā daļa ir pretrunā ar likumprojekta 10.panta otro daļu:
“(9) Sabiedriskā labuma organizācijas saimnieciskās darbības rezultātā gūtos ienākumus jāizmanto sabiedriskā labuma jomā vai jomās, ja tās ir vairākas, kas norādītas lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un lēmumā par papildu jomas piešķiršanu, ja papildu joma tika piešķirta vai jāiegulda atpakaļ attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas saimnieciskajā darbībā.”

Likumprojekta 12.1 pants nav nepieciešams, jo esošās normas jau tiek regulētas Biedrību un nodibinājumu likuma 49.pantā, nosakot valdes atbildību.

Papildus iebilstam pret to, ka likumprojekts uzliek nesamērīgi augstas un nepamatotas prasības sabiedriskā labuma organizāciju valdei un citiem vadības institūciju locekļiem, kas nav piemērotas valsts amatpersonām, komersantiem un citiem subjektiem.

Nav saprotams likumprojekta 12.1.panta piektajā daļā noteiktā ierobežojuma mērķis. Uzskatām, ka praksē valde var nezināt par citu valdes vai vadības institūcijas locekļu iepriekšējo darbību, tai skaitā, vai kāds valdes institūcijas loceklis ir bijis valde vai vadības institūcijas loceklis sabiedriskā labuma organizācijā, kurai atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss.

Likumprojekta 12.2.panta pirmajā un otrajā daļā noteikts valdes vai vadības institūcijas pienākums nodrošināt sabiedriskā labuma organizācijas saimniecisko darbību tā, lai tā veicinātu sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītā mērķa sasniegšanu, jomā vai jomās, kas norādīta lēmumā par statusa piešķiršanu, un tā, lai sabiedriskā labuma organizācijas, kuras veiktās saimnieciskās darbības ieņēmumi no kopējiem sabiedriskā labuma organizācijas ieņēmumiem pārskata gadā veido vairāk nekā 50 procentus, plānoto mērķu sasniegšanu trīs gadu periodā, izpildot vismaz 80 procentus no izvirzītajiem uzdevumiem, taču precīzāk būtu noteikt, ka valde vai vadības institūcija vada organizācijas darbu, lai sasniegtu (..), jo citu iesaistīto pušu un dažādu iekšējo un ārējo faktoru dēļ nav var nebūt iespējams nodrošināt. Tāpat likumprojekta normā nav noteikts, kas notiek, ja to valde vai vadības institūcija nav spējusi nodrošināt likumprojektā noteikto pienākumu izpildi.

12.04.2023. 11:51

Kristīne Zonberga - Latvijas Pilsoniskā alianse

KONCEPTUĀLIE JAUTĀJUMI PAR FINANŠU MINISTRIJAS IZSTRĀDĀTO LIKUMPROJEKTU
Nevalstisko organizāciju pārstāvji pauž bažas par:
1) to, ka nav veikts likumprojekta ietekmes novērtējums uz visu nevalstisko sektoru. Paredzētās reformas konceptuāli mainīs visu biedrību un nodibinājumu, kā arī sociālo uzņēmumu darbību, tādēļ aicinām veikt padziļinātu izvērtējumu, kā konceptuālās pārmaiņas normatīvajā regulējumā, it īpaši nodokļu jomā, ietekmēs biedrību un nodibinājumu, sociālo uzņēmumu darbību un attīstību;
2) kādas būs sabiedriskā labuma statusa sniegtās priekšrocības pēc likumprojekta pieņemšanas, it īpaši pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijām jeb kādas būs priekšrocības, ko sabiedriskā labuma organizācijas varēs izmantot papildu jau biedrībām un nodibinājumiem esošām priekšrocībām, ņemot vērā būtisko administratīvo slogu, ko uzliek sabiedriskā labuma statuss;
3) to, ka jaunā sistēma ar pirmās un otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijām būtiski sarežģīs ziedošanas sistēmu Latvijā, jo potenciālajam ziedotājam (uzņēmējam un indivīdam) būs jāizvērtē, kādas pakāpes organizācija, papildus tam uzņēmējam jāveic izpēte, kurš no ziedošanas modeļiem ir situācijai piemērotākais. Mūsu ieskatā, tas mulsinās iesaistītās puses vai pat atturēs ziedot, jo sistēma būs pārlieku sarežģīta, kā arī prakse var rasties pārmetumi, kad ziedotājs būs pārliecināts, ka varēs saņemt nodokļu atvieglojumus, jo ziedojis sabiedriskā labuma organizācijai, taču vēlāk atskārs, ka tā bijusi pirmās pakāpes organizācija. Ilgtermiņā tas var radīt negatīvas sekas uz sektora tēlu un ziedošanas kultūru Latvijā. Tādēļ aicinām atteikties no divu pakāpju sistēmas;
4) to, ka netiek risināta identificētā problēma “šobrīd dažādu iemeslu pēc SLO statusā darbojas vai ar SLO ir asociētas vairākas organizācijas, kas pēc būtības atbilst citai juridiskai formai” jeb kā tiks risināts tas, ka nevalstiskajā sektorā darbojas organizācijas, kas neatbilst pēc būtības biedrības, nodibinājumu un reliģiskās organizācijas juridiskajai formai. Informatīvajā ziņojumā “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību” tika noteikts uzdevums Finanšu ministrijai noteikt skaidru sabiedriskā labuma organizāciju regulējumu, identificēt subjektus, kam sabiedriskā labuma statuss nav saglabājams, novērsti tiesiskā regulējuma plašās interpretācijas riski, savukārt Tieslietu ministrijai - meklēt risinājumu, lai tās biedrības un nodibinājumi, kuri ir neiederīgi šajā sektorā, rastu piemērotāku tiesisko statusu - , taču likumprojekts neiekļauj noteikto uzdevumu īstenošanu;
5)ja pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas valsts sniegtā priekšrocība ir tikai iespēja saņemt ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem piešķirtos nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, tad aicinām šo priekšrocību piešķirt visām biedrībām un nodibinājumiem, līdzīgi kā tas šobrīd tiek regulēts attiecībā uz komersantiem, pašvaldībām saistošajos noteikumos precizējot kritērijus;
6) to, ka netiek risināts tas, ka šobrīd sabiedriskā labuma sektorā darbojas organizācijas, kurām neliela darbības daļa vai pat atsevišķa rīcība ir definējama kā sabiedriskais labums, tādēļ aicinām precizēt, ka sabiedriskā labuma organizācijai visai organizācijas darbībai ir jābūt vērstai uz sabiedrisko labumu, nevis atsevišķa organizācijas rīcība;
7) Likumprojekta 12.pantu, kurā noteikts, ka sabiedriskā labuma organizāciju darbību vērtēs pēc tā, vai organizācija izpildījusi 80% no pašas izvirzītajiem uzdevumiem. Paredzams, ka organizācijas norādīs piezemētus uzdevumus jeb tikai tādus, ko var garantēti sasniegt, jo baidīsies tos neizpildīt, tādējādi zaudējot sabiedriskā labuma statusu. Tas ir pretrunā organizāciju stratēģiskai plānošanai, izvirzot ilgtermiņa mērķus un vīziju. Vēršam uzmanību, ka nereti uzdevumu izpilde ir atkarīga no citām iesaistītajām pusēm un dažādiem iekšējiem un ārējiem faktoriem, piemēram, krīzes apstākļi, ilgstošs likumdošanas process, ko organizācija nevar ietekmēt, tāpēc organizācijas uzdevumu sasnieguma rādītāji ir jāvērtē kopsakarā dažādiem faktoriem, kas ietekmē organizācijas darbību;
8) Likumprojekta 18.pantu, kur noteikta nesamērīgi liela atbildība sabiedriskā labuma organizācijas valdei vai vadības institūcijas locekļiem, nosakot tiem administratīvo atbildību. Šāda atbildība nav noteikta citām juridiskām formām, piemēram, politisko partiju, reliģisko organizāciju u.c. valdēm;
9) Likumprojekta 5.pantā iekļautais caurskatāmības koeficientu, kas pēc būtības ir atbalstāma iniciatīva sabiedriskā labuma organizāciju sektorā veicinot labu pārvaldību un caurskatāmību, taču to var panākt ar vadlīnijām, izglītojošiem pasākumiem un citām aktivitātēm, vienlaikus sniedzot atbilstošu atbalstu (rīki datu uzkrāšanai, mērīšanai un komunikācijai). Esošā likumprojekta redakcija drīzāk vērtējams kā apdraudējums sabiedriskā labuma organizācijām, jo koeficienta atklātības prasības, lai sasniegtu “zaļo līmeni”, prasa lielus administratīvos resursus, kas reti kurai organizācijai ir pieejams, tāpat daudzas sabiedriskā labuma organizāciju aktivitātes nav mērāmas skaitliski, bet sociālajā ietekmē (piemēram, kā mērīt skaitliski “pilsoniskās sabiedrības atbalsts”). Papildus izsakām šaubas par to, kāds ir juridiskais mērķis šai normai;
10) Likumprojekta 8.panta 1.1 daļā noteiktie apstākļi, kad Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par atteikumu piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu pieņem bez izskatīšanas komisijas sēdē, ir nesamērīgi un nenoteikti, kas praksē var radīt negatīvu ietekmi uz sabiedriskā labuma sektoru;
11) To, ka likumprojektā paredzēts, ka pārejas periodā automātiski tiks piešķirta otrā pakāpe, nevis iespēja organizācijai izvēlēties sabiedriskā labuma organizācijas pakāpi. Ņemot vērā, ka piesakoties uz sabiedriskā labuma statusu bija citi apstākļi, tad valsts nevar automātiski uzlikt jaunus, stingrākus nosacījumus, bez organizācijas pašas izvēles.

KOMENTĀRI/PRIEKŠLIKUMI/IEBILDUMI PAR KONKRĒTIEM LIKUMPROJEKTA PANTIEM:
Aicinām likumprojekta 3.1 pantā un 7.panta pirmajā daļā precizēt, ka visas organizācijas darbība vērsta uz sabiedrisko labumu, nevis atsevišķa organizācijas rīcība.
Likumprojekta 3.1 panta otrajā daļā “2) otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas statusam var pieteikties biedrība, nodibinājums, reliģiskā organizācija vai pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācija, kurai ir vismaz divu gadu darbības pieredze sabiedriskā labuma jomā un tā veic sistemātisku un regulāru darbību ar saprotamiem un mērāmiem darbības rezultātiem” nav saprotams, pēc kādiem kritērijiem to noteiks, vai sabiedriskā labuma organizācija veic “sistemātisku un regulāru darbību ar saprotamiem un mērāmiem darbības rezultātiem”. Aicinām precizēt likumprojektā, kā tas tiks noteikts, un ja tiks izveidoti kritēriji vai metodika, kas to izstrādās (piemēram, Finanšu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests, vai pēc konsekvences, kā tas noteikts šī panta trešajā daļā: kārtību nosaka Ministru kabinets).
Lai nodrošinātu to, ka Sabiedriskā labuma organizāciju komisijai ir izpratne par SLO darbību, aicinām 6. panta pirmajā daļā noteikt, ka komisijā nevalstisko organizāciju pārstāvji ir sabiedriskā labuma organizāciju pārstāvji, izsakot šādā redakcijā: “(1) Sabiedriskā labuma komisija (turpmāk — komisija) ir koleģiāla institūcija, kurā visiem komisijas pārstāvjiem tiek piešķirtas balsstiesības un kurā vienādā skaitā ietilpst pilnvarotas amatpersonas, kā arī sabiedriskā labuma organizāciju pārstāvji .”

4.panta trešajā daļā noteikts, ka: “(3) Sabiedriskā labuma organizācija nav tiesīga atgriezt saņemto ziedojumu, ja skaitot no ziedojuma saņemšanas dienas ir pagājuši 24 mēneši.”
Nevalstisko organizāciju pārstāvji vērš uzmanību, ka praksē likuma norma var radīt neskaidrības attiecībā uz mērķziedojumiem, proti, nav skaidrs, ko darīt ar mērķziedojumu, ja pēc 24 mēnešiem kļuvis skaidrs, ka to nav iespējams izlietot, piemēram, nav savākta nepieciešamā summa, lai īstenotu projektu, vai tādēļ, ka projekta īstenošana ārējo apstākļu dēļ vairs nav lietderīga? Aicinām likumprojektā precizēt, kā rīkoties ar šo ziedojumu šādos gadījumos. Mūsu ieskatā, sabiedriskā labuma organizācijai būtu jābūt iespējai ziedojumu izlietot radniecīgam mērķis, saskaņojot izmaiņas ar ziedotāju un/vai saskaņā ar organizācijas iekšējām procedūrām (valdes/padomes/biedru kopsapulces lēmums).

8.panta 1.1 daļas 4.punktā: “(1.1) Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par atteikumu piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskai organizācijai, kas ir iesniegusi šā likuma 7. panta pirmajā daļā paredzēto iesniegumu, pieņem bez izskatīšanas komisijas sēdē ja:
4) biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas valdes vai vadības institūcijas loceklim ir spēkā normatīvajos aktos noteiktais tiesību atņemšanas vai tiesību izmantošanas aizliegums sabiedriskā labuma vai nodokļu jomā vai saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 24. pantu administratīvā sodāmība nav dzēsta; vai ja attiecībā uz biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas valdes vai vadības institūcijas locekli ir stājies spēkā notiesājošs spriedums vai saskaņā ar Krimināllikuma 63. pantu tam nav dzēsta un noņemta sodāmība.”

Līdzīgi 14.panta 1.1 daļas 3.punktā noteikts, ka : “(1.1) Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu pieņem bez izskatīšanas komisijas sēdē, ja:
sabiedriskā labuma organizācijas valdes vai vadības institūcijas loceklim ir stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktais tiesību atņemšanas vai tiesību izmantošanas aizliegums sabiedriskā labuma vai nodokļu jomā vai ir stājies spēkā notiesājošs spriedums.”
Nevalstisko organizāciju pārstāvji aicina precizēt likumprojektā, vai tas attiecas uz jebkuru administratīvo pārkāpumu, piemēram, par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu? Un vai norma attiecas uz gadījumiem, kad pārkāpums nav saistīts ar organizāciju (piemēram, par miesas bojājumu nodarīšanu Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpuma rezultātā)? Kā arī aicinām precizēt likumprojekta normu, vai ar šo saprotams noziedzīgi nodarījumi vai administratīvi pārkāpumi.
Ņemot vērā, ka Biedrību un nodibinājumu likuma 49.pants jau regulē valdes un citu institūciju locekļu atbildību un prasību pret valdes vai citas institūcijas locekli, ja noticis tiesību aizskārums, tad uzskatām, ka Sabiedriskā labuma organizāciju likumā papildus norma nav nepieciešama un aicinām dzēst augstāk minētās normas. Sabiedriskā labuma organizāciju pārkāpumi risināmi citos likumos noteiktajā kārtībā.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka sabiedriskā labuma organizācijas var nebūt informētas par citu valdes locekļu vai vadības institūciju locekļu darbībām un pārkāpumiem, tādēļ sabiedriskā labuma statusa atņemšana ir nesamērīgs sods. Valsts iestādēm par esošo situāciju būtu jāinformē organizācija, lai tās var risināt problēmu. Iebildums attiecas uz likumprojekta 12.1.pantu.

8.panta 1.1 daļas 1.2 punktā noteikts, ka “2) biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai ir nodokļu parādi”, nenosakot slieksni, no kura iestājas negatīvas sekas, tāpēc aicinām precizēt nodokļu parādu apjomu. Iesakām piemērot 150 EUR, kas ir nodokļu parādu summa, kas ir ietverta citos normatīvajos aktos.

9.panta trešā daļa “(3) Ziedojot sabiedriskā labuma organizācijai pakalpojumus, ziedotājs slēdz rakstveida līgumu ar sabiedriskā labuma organizāciju, kurā ir norādīta ziedotā pakalpojuma vērtība naudas izteiksmē, pamatojoties uz attiecīgā pakalpojuma pašizmaksas aprēķinu, kuru pievieno kā līguma pielikumu.”
Nevalstisko organizāciju pārstāvji atbalsta to, ka tiek veicināta ziedošanas kultūra pakalpojumu formātā, taču vēršam uzmanību, ka praksē ne vienmēr būs iespējams noteikt pakalpojuma vērtību naudas izteiksmē. Pastāv iespējamība, ka pie līguma slēgšanas nav iespējams noteikt pašizmaksu, jo tā būs atkarīga no tā, cik plaši pakalpojumu izmantos organizācija. Tādos gadījumos naudas vērtība varētu būt nosakāma pieņemšanas – nodošanas aktā, ne ziedojuma līgumā. Vairums gadījumu līgumā var definēt vienības un vienības cenu, piemēram, stundas cena. Tomēr tas nerisina tādu pakalpojumu ziedojumus, kur nevar noteikt pašizmaksu, piemēram, Microsoft piedāvā bezmaksas mākoņskaitļošanas pakalpojumus un programmatūru Azure un Microsoft 365, Google piedāvā bezmaksas e-pasta, datu glabāšanas, reklāmas u.c. pakalpojumus. Līdzīgi arī citi programmatūras piegādātāji, piemēram, izmantojot TechSoup. Vai šādos būs jāslēdz rakstveida līgumi? Turklāt līguma noslēgšanas brīdī nebūs iespējams noteikt pašizmaksu, ja tā ir atkarīga no tā, cik aktīvi organizācija izmantos šos pakalpojumus.

14.panta pirmās daļas 8.punkts: “(1) Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu var pieņemt, ja:
8) sabiedriskā labuma organizācijas darbība trīs pārskata gadu periodā nesasniedz vai neapliecina virzību uz sabiedriskā labuma organizācijas izvirzīto uzdevumu sasniegšanu, izpildot vismaz 80 procentus no izvirzītajiem uzdevumiem, kas vērsti uz sabiedriskā labuma mērķi jomā, kas ir minēta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu vai lēmumā par papildu jomas piešķiršanu, ja papildu joma tika piešķirta vai sabiedriskā labuma organizācijas darbība un virzība pirmajos divos pārskata gados uz izvirzīto uzdevumu sasniegšanu nav pārliecinoša”
Nevalstisko organizāciju pārstāvji pauž bažas, ja SLO darbību vērtēs pēc tā, vai SLO izpildījusi 80% no pašas izvirzītajiem uzdevumiem, paredzams, ka SLO norādīs piezemētus uzdevumus jeb tādus, ko var garantēt, ka varēs izpildīt, jo baidīsies tos neizpildīt, tādējādi zaudējot SLO statusu. Tas pēc būtības ir pretrunā organizāciju stratēģiskai plānošanai un darbībai, nosakot organizācijai ilgtermiņa stratēģiskus mērķus, vīziju, misiju. Vēršam uzmanību, ka nereti uzdevumu izpilde ir atkarīga no citās iesaistītajām pusēm un dažādiem iekšējiem un ārējiem faktoriem, piemēram, krīzes apstākļi, ilgstošs likumdošanas process, ko SLO nevar ietekmēt, tāpēc SLO uzdevumu sasnieguma rādītāji ir jāvērtē kopsakarā ar ārējiem un iekšējiem faktoriem, kas ietekmē organizācijas darbību.

14.panta pirmās daļas 6.punkts: “(1.1) Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu var pieņemt, ja: 6) sabiedriskā labuma organizācija nav iesniegusi gada pārskatu.”
Nevalstisko organizāciju pārstāvju ieskatā likumprojekta norma ir nesamērīga attiecībā pret pārkāpumu. Aicinām noteikt samērīgu laika periodu, pēc kura var iestāties nelabvēlīgas sekas SLO, ja netiek iesniegts gada pārskats.

Likumprojekta 14.panta pirmās daļas 1.punktā “(1.1) Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu pieņem bez izskatīšanas komisijas sēdē, ja:
Valsts ieņēmumu dienests, prokurors, cita iestāde vai tiesa ir konstatējusi būtiskus normatīvo aktu pārkāpumus sabiedriskā labuma organizācijas darbībā” nepieciešams precizēt, kas ir “būtiski normatīvo aktu pārkāpumi”, lai izvairītos no dažādas likuma normas interpretācijas praksē.

Likumprojekta 14.panta pirmās daļas 2.punktā “(1.1) Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu pieņem bez izskatīšanas komisijas sēdē, ja:
sabiedriskā labuma organizācija neveic nodokļu maksājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā” aicinām precizēt nodokļu maksājumu apjomu.
Mūsu ieskatā, nodokļu maksājumu apjoms varētu būt 150 EUR, kas ir noteiktā summā citos normatīvajos aktos.

Aicinām labot likumprojekta 14.panta pirmās daļas 8.punktā “(1.1) Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu pieņem bez izskatīšanas komisijas sēdē, ja:
8) sabiedriskā labuma organizācija ir iesniegusi Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu ar lūgumu atņemt tai sabiedriskā labuma organizācijas statusu”, nosakot, ka sabiedrisko labuma organizācija atsakās no statusa, kas ir atbilstošāka terminoloģija praksei.

Aicinām skaidrot 14.panta pirmās daļas 9.punktā noteikto “9) sabiedriskā labuma organizācija veic tādu saimniecisko darbību, kas neveicina sabiedriskā labuma organizācijas statūtos minēto sabiedriskā labuma darbību” – kāds ir šīs normas mērķis un būtība, ko vēlas risināt.

Aicinām likumprojekta 10.panta otro daļu izteikt šādā redakcijā:
“(2) Sabiedriskā labuma organizācijas saimnieciskās darbības ienākumus atļauts izmantot tikai statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai, saimnieciskās darbības ienākumus izmantojot attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas saimnieciskās darbības nodrošināšanai un/vai attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas sabiedriskā labuma mērķiem, jomā, kas ir minēta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un lēmumā par papildu jomas piešķiršanu, ja papildu joma tika piešķirta.”
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka likumprojekta 11.panta devītā daļa ir pretrunā ar likumprojekta 10.panta otro daļu:
“(9) Sabiedriskā labuma organizācijas saimnieciskās darbības rezultātā gūtos ienākumus jāizmanto sabiedriskā labuma jomā vai jomās, ja tās ir vairākas, kas norādītas lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un lēmumā par papildu jomas piešķiršanu, ja papildu joma tika piešķirta vai jāiegulda atpakaļ attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas saimnieciskajā darbībā.”

Nevalstisko organizāciju pārstāvju ieskatā, likumprojekta 12.1 pants nav nepieciešams, jo esošās normas jau tiek regulētas Biedrību un nodibinājumu likuma 49.pantā, nosakot valdes atbildību.

Papildus iebilstam pret to, ka likumprojekts uzliek nesamērīgi augstas un nepamatotas prasības sabiedriskā labuma valdei un citiem vadības institūciju locekļiem, kas nav piemērots valsts amatpersonām, komersantiem un citiem subjektiem.

Nav saprotams likumprojekta 12.1.panta piektajā daļā noteiktā ierobežojuma mērķis, tāpat uzskatām, ka praksē valde var nezināt par citu valdes vai vadības institūcijas locekļu iepriekšējo darbību, tai skaitā, vai kāds valdes institūcijas loceklis ir bijis valde vai vadības institūcijas loceklis sabiedriskā labuma organizācijā, kurai atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss.

Likumprojekta 12.2.panta pirmajā un otrajā daļā noteikts valdes vai vadības institūcijas pienākums nodrošināt sabiedriskā labuma organizācijas saimniecisko darbību tā, lai tā veicinātu sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītā mērķa sasniegšanu, jomā vai jomās, kas norādīta lēmumā par statusa piešķiršanu, un tā, lai sabiedriskā labuma organizācijas, kuras veiktās saimnieciskās darbības ieņēmumi no kopējiem sabiedriskā labuma organizācijas ieņēmumiem pārskata gadā veido vairāk nekā 50 procentus, plānoto mērķu sasniegšanu trīs gadu periodā, izpildot vismaz 80 procentus no izvirzītajiem uzdevumiem, taču precīzāk būtu noteikt, ka valde vai vadības institūcija vada organizācijas darbu, lai sasniegtu (..), jo citu iesaistīto pušu un dažādu iekšējo un ārējo faktoru dēļ nav var nebūt iespējams nodrošināt. Tāpat likumprojekta normā nav noteikts, kas notiek, ja to valde vai vadības institūcija nav spējusi nodrošināt likumprojektā noteikto pienākumu izpildi.

12.04.2023. 14:20

Rigonda Bērziņa

Lūdzu paredzēt tādus grozījumus SLO likumā, lai statusu varētu atņemt biedrībai, kas vairākkārtēji ir administratīvi sodīta par pārkāpumiem savā profesionālās darbības nozarē vai nozares atbildīgā iestāde ir apstiprinājusi biedrības darbības prettiesiskuma faktu. Nepieciešama datu apmaiņa starp VID SLO komisiju un nozares ministrijām/pakļautības iestādēm. Nedrīkst būt tāda ziedotāju maldināšana, ka, piemēram, SLO statuss ir dzīvnieku aizsardzības biedrībai, kas nodarbojas ar dzīvnieku patversmes pakalpojumu sniegšanu, bet nav reģistrēta/akreditēta PVD uzraudzības reģistrā.

12.04.2023. 14:32

Agnese Frīdenberga - Biedrība "Sabiedriskās poltikas centrs PROVIDUS"

1. No likumprojekta redakcijas nav saprotams SLO pirmās pakāpes nepieciešamība, jo faktiski SLO pirmajā pakāpē, atšķirībā no citām biedrībām un nodibinājumiem, saņems tikai NĪN atlaidi. Ja autoru mērķis ir radīt "SLO kandidāta" statusu, iespējams, ka jāstiprina SLO statuss kā tāds, paredzot daudz lielākus ierobežojumus SLO statusa iegūšanai. Papildus jānorāda, ka SLO pirmās pakāpes valsts sniegtās priekšrocības nav samērīgas ar SLO valdei un vadības institūcijai uzlikto atbildību;
2. Lai pilnībā sakārtotu SLO sistēmu, likumā ir jānosaka, ka SLO statuss tiek piešķirts organizācijai, kura pilnībā darbojas SLO jomā, nevis kāda no organizācijas aktivitātēm ir vērsta uz SLO darbību;
3. Likumprojekta 12.pantā noteikts, ka SLO darbību vērtēs pēc tā, vai organizācija izpildījusi 80% no pašas izvirzītajiem uzdevumiem. Pastāv augsts risks, ka organizācijas norādīs piezemētus uzdevumus jeb tikai tādus, ko var garantēt sasniegt, jo baidīsies tos neizpildīt, tādējādi zaudējot sabiedriskā labuma statusu. Tas ir pretrunā organizāciju startēģiskai plānošanai, izvirzot ilgtermiņa mērķus un vīziju. Vēršam uzmanību, ka nereti uzdevumu izpilde ir atkarīga no citām iesaistītajām pusēm un dažādiem iekšējiem un ārējiem faktoriem, piemēram, krīzes apstākļi, ilgstošs likumdošanas process, ko organizācija nevar ietekmēt, tāpēc organizācijas uzdevumu sasnieguma rādītāji ir jāvērtē kopsakarā dažādiem faktoriem, kas ietekmē organizācijas darbību;
4. Likumprojekta 18.pantā ir noteikta nesamērīgi liela atbildība SLO valdei vai vadības institūcijas locekļiem, nosakot tiem administratīvo atbildību. Šāda atbildība nav noteikta citām juridiskām formām, piemēram, politisko partiju, reliģisko organizāciju uc valdēm un šādas atbildības ieviešana var ietekmēt organizācijas vēmi iegūt SLO statusu;
5. Nav saprotams likumprojekta 5.pantā iekļautais caurskatāmības koeficients, tā nozīme un mērķis, pants ir dekleratīvs, bez juridiskām sekām vai ietekmes uz SLO darbību;
6. Likumprojekta 8.panta 1.1 daļā noteiktie apstākļi, kad Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par atteikumu piešķirt SLO statusu pieņem bez izskatīšanas komisijas sēdē, ir nesamērīgi un nenoteikti, kas praksē var radīt negatīvu ietekmi uz sabiedriskā labuma sekotru;
7. Iebilstam pret likumprojektā paredzēto kārtību, kad esošām SLO automātiski tiks piešķirta otrā SLO pakāpe, organizācijām ir jādod iespēja izvēlēties atbilstošāko SLO pakāpi;
8. Lai nodrošinātu to, ka SLO komisijai ir izpratne par SLO darbību, aicinām 6. panta pirmajā daļā noteikt, ka komisijā nevalstisko organizāciju pārstāvji drīkst būt tikai tādu organizāciju pārstāvji, kurai ir SLO statuss (aktīvs statuss);
9. Likumprojekta 14.panta pirmās daļas 2.punktā jāprecizē, ka SLO statuss var tikt atņemts, ja SLO ir nodokļu maksājumu parāds, vairāk kā EUR 150 apmērā.
10. Norādam, ka nav saprotams likumprojekta 14.panta pirmās daļas 9.punktā noteiktais “9) sabiedriskā labuma organizācija veic tādu saimniecisko darbību, kas neveicina sabiedriskā labuma organizācijas statūtos minēto sabiedriskā labuma darbību” .Vai būs kāds saraksts ar saimnieciskās darbības veidiem, kuri nav vēlami?
11. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka likumprojekta 11.panta devītā daļa ir pretrunā ar likumprojekta 10.panta otro daļu.

12.04.2023. 14:38

Latvijas Jaunatnes padome

Vēlamies paust bažas par šādiem konceptuāliem jautājumiem attiecībā uz izstrādāto likumprojektu:
to, ka nav veikts likumprojekta ietekmes novērtējums uz visu nevalstisko sektoru. Paredzētās reformas konceptuāli mainīs visu biedrību un nodibinājumu, kā arī sociālo uzņēmumu darbību, tādēļ aicinām veikt padziļinātu izvērtējumu, kā konceptuālās pārmaiņas normatīvajā regulējumā, it īpaši nodokļu jomā, ietekmēs biedrību un nodibinājumu, sociālo uzņēmumu darbību un attīstību;
kādas būs sabiedriskā labuma statusa sniegtās priekšrocības pēc likumprojekta pieņemšanas, it īpaši pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijām jeb kādas būs priekšrocības, ko sabiedriskā labuma organizācijas varēs izmantot papildu jau biedrībām un nodibinājumiem esošām priekšrocībām, ņemot vērā būtisko administratīvo slogu, ko uzliek sabiedriskā labuma statuss;
to, ka jaunā sistēma ar pirmās un otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijām būtiski sarežģīs ziedošanas sistēmu Latvijā, jo potenciālajam ziedotājam (uzņēmējam un indivīdam) būs jāizvērtē, kādas pakāpes organizācija, papildus tam uzņēmējam jāveic izpēte, kurš no ziedošanas modeļiem ir situācijai piemērotākais. Mūsu ieskatā, tas mulsinās iesaistītās puses vai pat atturēs ziedot, jo sistēma būs pārlieku sarežģīta, kā arī prakse var rasties pārmetumi, kad ziedotājs būs pārliecināts, ka varēs saņemt nodokļu atvieglojumus, jo ziedojis sabiedriskā labuma organizācijai, taču vēlāk atskārs, ka tā bijusi pirmās pakāpes organizācija. Ilgtermiņā tas var radīt negatīvas sekas uz sektora tēlu un ziedošanas kultūru Latvijā. Tādēļ aicinām atteikties no divu pakāpju sistēmas;
to, ka netiek risināta identificētā problēma “šobrīd dažādu iemeslu pēc SLO statusā darbojas vai ar SLO ir asociētas vairākas organizācijas, kas pēc būtības atbilst citai juridiskai formai” jeb kā tiks risināts tas, ka nevalstiskajā sektorā darbojas organizācijas, kas neatbilst pēc būtības biedrības, nodibinājumu un reliģiskās organizācijas juridiskajai formai. Informatīvajā ziņojumā “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību” tika noteikts uzdevums Finanšu ministrijai noteikt skaidru sabiedriskā labuma organizāciju regulējumu, identificēt subjektus, kam sabiedriskā labuma statuss nav saglabājams, novērsti tiesiskā regulējuma plašās interpretācijas riski, savukārt Tieslietu ministrijai - meklēt risinājumu, lai tās biedrības un nodibinājumi, kuri ir neiederīgi šajā sektorā, rastu piemērotāku tiesisko statusu - , taču likumprojekts neiekļauj noteikto uzdevumu īstenošanu;
ja pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas valsts sniegtā priekšrocība ir tikai iespēja saņemt ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem piešķirtos nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, tad aicinām šo priekšrocību piešķirt visām biedrībām un nodibinājumiem, līdzīgi kā tas šobrīd tiek regulēts attiecībā uz komersantiem, pašvaldībām saistošajos noteikumos precizējot kritērijus;
to, ka netiek risināts tas, ka šobrīd sabiedriskā labuma sektorā darbojas organizācijas, kurām neliela darbības daļa vai pat atsevišķa rīcība ir definējama kā sabiedriskais labums, tādēļ aicinām precizēt, ka sabiedriskā labuma organizācijai visai organizācijas darbībai ir jābūt vērstai uz sabiedrisko labumu, nevis atsevišķa organizācijas rīcība;
Likumprojekta 12.pantu, kurā noteikts, ka sabiedriskā labuma organizāciju darbību vērtēs pēc tā, vai organizācija izpildījusi 80% no pašas izvirzītajiem uzdevumiem. Paredzams, ka organizācijas norādīs piezemētus uzdevumus jeb tikai tādus, ko var garantēti sasniegt, jo baidīsies tos neizpildīt, tādējādi zaudējot sabiedriskā labuma statusu. Tas ir pretrunā organizāciju stratēģiskai plānošanai, izvirzot ilgtermiņa mērķus un vīziju. Vēršam uzmanību, ka nereti uzdevumu izpilde ir atkarīga no citām iesaistītajām pusēm un dažādiem iekšējiem un ārējiem faktoriem, piemēram, krīzes apstākļi, ilgstošs likumdošanas process, ko organizācija nevar ietekmēt, tāpēc organizācijas uzdevumu sasnieguma rādītāji ir jāvērtē kopsakarā dažādiem faktoriem, kas ietekmē organizācijas darbību;
Likumprojekta 18.pantu, kur noteikta nesamērīgi liela atbildība sabiedriskā labuma organizācijas valdei vai vadības institūcijas locekļiem, nosakot tiem administratīvo atbildību. Šāda atbildība nav noteikta citām juridiskām formām, piemēram, politisko partiju, reliģisko organizāciju u.c. valdēm;
Likumprojekta 5.pantā iekļautais caurskatāmības koeficientu, kas pēc būtības ir atbalstāma iniciatīva sabiedriskā labuma organizāciju sektorā veicinot labu pārvaldību un caurskatāmību, taču to var panākt ar vadlīnijām, izglītojošiem pasākumiem un citām aktivitātēm, vienlaikus sniedzot atbilstošu atbalstu (rīki datu uzkrāšanai, mērīšanai un komunikācijai). Esošā likumprojekta redakcija drīzāk vērtējams kā apdraudējums sabiedriskā labuma organizācijām, jo koeficienta atklātības prasības, lai sasniegtu “zaļo līmeni”, prasa lielus administratīvos resursus, kas reti kurai organizācijai ir pieejams, tāpat daudzas sabiedriskā labuma organizāciju aktivitātes nav mērāmas skaitliski, bet sociālajā ietekmē (piemēram, kā mērīt skaitliski “pilsoniskās sabiedrības atbalsts”). Papildus izsakām šaubas par to, kāds ir juridiskais mērķis šai normai;
Likumprojekta 8.panta 1.1 daļā noteiktie apstākļi, kad Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par atteikumu piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu pieņem bez izskatīšanas komisijas sēdē, ir nesamērīgi un nenoteikti, kas praksē var radīt negatīvu ietekmi uz sabiedriskā labuma sektoru;
To, ka likumprojektā paredzēts, ka pārejas periodā automātiski tiks piešķirta otrā pakāpe, nevis iespēja organizācijai izvēlēties sabiedriskā labuma organizācijas pakāpi. Ņemot vērā, ka piesakoties uz sabiedriskā labuma statusu bija citi apstākļi, tad valsts nevar automātiski uzlikt jaunus, stingrākus nosacījumus, bez organizācijas pašas izvēles.

12.04.2023. 15:10

Rita Vecozola - "Ģimeņu centrs TuTi"

Projekta ID/ Uzdevuma numurs: 22-TA-3618
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums: Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā
Politikas jomas: Nodokļu politika
Līdzdalības veids: Publiskā apspriešana
KONCEPTUĀLIE JAUTĀJUMI PAR FINANŠU MINISTRIJAS IZSTRĀDĀTO LIKUMPROJEKTU
Nevalstisko organizāciju pārstāvji pauž bažas par:
to, ka nav veikts likumprojekta ietekmes novērtējums uz visu nevalstisko sektoru. Paredzētās reformas konceptuāli mainīs visu biedrību un nodibinājumu, kā arī sociālo uzņēmumu darbību, tādēļ aicinām veikt padziļinātu izvērtējumu, kā konceptuālās izmaiņas normatīvajā regulējumā, it īpaši nodokļu jomā, ietekmēs biedrību un nodibinājumu, sociālo uzņēmumu darbību un attīstību;
kādas būs sabiedriskā labuma statusa sniegtās priekšrocības pēc likumprojekta pieņemšanas, it īpaši pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijām jeb kādas būs priekšrocības, ko sabiedriskā labuma organizācijas varēs izmantot papildu jau biedrībām un nodibinājumiem esošām priekšrocībām, ņemot vērā būtisko administratīvo slogu, ko uzliek sabiedriskā labuma statuss;
to, ka jaunā sistēma ar pirmās un otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijām būtiski sarežģīs ziedošanas sistēmu Latvijā, jo potenciālajam ziedotājam (uzņēmējam un indivīdam) būs jāizvērtē, kādas pakāpes organizācija, papildus tam uzņēmējam jāveic izpēte, kurš no ziedošanas modeļiem ir situācijai piemērotākais. Mūsu ieskatā, tas mulsinās iesaistītās puses vai pat atturēs ziedot, jo sistēma būs pārlieku sarežģīta, kā arī prakse var rasties pārmatumi, kad ziedotājs būs pārliecināts, ka varēs saņemt nodokļu atvieglojumus, jo ziedojis sabiedriskā labuma organizācijai, taču vēlāk atskārs, ka tā bijusi pirmās pakāpes organizācija. Ilgtermiņā tas var radīt negatīvas sekas uz sektora tēlu un ziedošanas kultūru Latvijā. Tādēļ aicinām atteikties no divu pakāpju sistēmas;
to, ka netiek risināta identificētā problēma “šobrīd dažādu iemeslu pēc SLO statusā darbojas vai ar SLO ir asociētas vairākas organizācijas, kas pēc būtības atbilst citai juridiskai formai” jeb kā tiks risināts tas, ka nevalstiskajā sektorā darbojas organizācijas, kas neatbilst pēc būtības biedrības, nodibinājumu un reliģiskās organizācijas juridiskajai formai. Informatīvajā ziņojumā “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību” tika noteikts uzdevums Finanšu ministrijai noteikt skaidru sabiedriskā labuma organizāciju regulējumu, identificēt subjektus, kam sabiedriskā labuma statuss nav saglabājams, novērsti tiesiskā regulējuma plašās interpretācijas riski, savukārt Tieslietu ministrijai - meklēt risinājumu, lai tās biedrības un nodibinājumi, kuri ir neiederīgi šajā sektorā, rastu piemērotāku tiesisko statusu - , taču likumprojekts neiekļauj noteikto uzdevumu īstenošanu;
ja pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas valsts sniegtā priekšrocība ir tikai iespēja saņemt ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem piešķirtos nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, tad aicinām šo priekšrocību piešķirt visām biedrībām un nodibinājumiem, līdzīgi kā tas šobrīd tiek regulēts attiecībā uz komersantiem, pašvaldībām saistošajos noteikumos precizējot kritērijus;
to, ka netiek risināts tas, ka šobrīd sabiedriskā labuma sektorā darbojas organizācijas, kurām neliela darbības daļa vai pat atsevišķa rīcība ir definējama kā sabiedriskais labums, tādēļ aicinām precizēt, ka sabiedriskā labuma organizācijai visai organizācijas darbībai ir jābūt vērstai uz sabiedrisko labumu, nevis atsevišķa organizācijas rīcība;
Likumprojekta 12.pantu, kurā noteikts, ka sabiedriskā labuma organizāciju darbību vērtēs pēc tā, vai organizācija izpildījusi 80% no pašas izvirzītajiem uzdevumiem. Paredzams, ka organizācijas norādīs piezemētus uzdevumus jeb tikai tādus, ko var garantēt sasniegt, jo baidīsies tos neizpildīt, tādējādi zaudējot sabiedriskā labuma statusu. Tas ir pretrunā organizāciju startēģiskai plānošanai, izvirsot ilgtermiņa mērķus un vīziju. Vēršam uzmanību, ka nereti uzdevumu izpilde ir atkarīga no citām iesaistītajām pusēm un dažādiem iekšējiem un ārējiem faktoriem, piemēram, krīzes apstākļi, ilgstošs likumdošanas process, ko organizācija nevar ietekmēt, tāpēc organizācijas uzdevumu sasnieguma rādītāji ir jāvērtē kopsakarā dažādiem faktoriem, kas ietekmē organizācijas darbību;
Likumprojekta 18.pantu, kur noteikta nesamērīgi liela atbildība sabiedriskā labuma organizācijas valdei vai vadības institūcijas locekļiem, nosakot tiem administratīvo atbildību. Šāda atbildība nav noteikta citām juridiskām formām, piemēram, politisko partiju, reliģisko organizāciju uc valdēm;
Likumprojekta 5.pantā iekļautais caurskatāmības koeficientu, kas pēc būtības ir atbalstāma iniciatīva sabiedriskā labuma organizāciju sektorā veicinot labu pārvaldību un caurskatāmību, taču to var panākt ar vadlīnijām, izglītojošiem pasākumiem un citām aktivitātēm, vienlaikus sniedzot atbilstošu atbalstu (rīki datu uzkrāšanai, mērīšanai un komunikācijai). Esošā likumprojekta redakcija drīzāk vērtējams kā apdraudējums sabiedriskā labuma organizācijām, jo koeficienta atklātības prasības, lai sasniegtu “zaļo līmeni”, prasa lielus administratīvos resursus, kas reti kurai organizācijai ir pieejams, tāpat daudzas sabiedriskā labuma organizāciju aktivitātes nav mērāmas skaitliski, bet sociālajā ietekmē (piemēram, kā mērīt skaitliski “pilsoniskās sabiedrības atbalsts”). Papildus izsakām šaubas par to, kāds ir juridiskais mērķis šai normai;
Likumprojekta 8.panta 1.1 daļā noteiktie apstākļi, kad Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par atteikumu piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu pieņem bez izskatīšanas komisijas sēdē, ir nesamērīgi un nenoteikti, kas praksē var radīt negatīvu ietekmi uz sabiedriskā labuma sekotru;
To, ka likumprojektā paredzēts, ka pārejas periodā automātiski tiks piešķirta otrā pakāpe, nevis iespēja organizācijai izvēlēties sabiedriskā labuma organizācijas pakāpi. Ņemot vērā, ka piesakoties uz sabiedriskā labuma statusu bija citi apstākļi, tad valsts nevar automātiski uzlikt jaunus, stingrākus nosacījumus, bez organizācijas pašas izvēles.

KOMENTĀRI/PRIEKŠLIKUMI/IEBILDUMI PAR KONKRĒTIEM LIKUMPROJEKTA PANTIEM:
Aicinām likumprojekta 3.1 pantā un 7.panta pirmajā daļā precizēt, ka visas organizācijas darbība vērsta uz sabiedrisko labumu, nevis atsevišķa organizācijas rīcība.
Likumprojekta 3.1 panta otrajā daļā “2) otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijas statusam var pieteikties biedrība, nodibinājums, reliģiskā organizācija vai pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācija, kurai ir vismaz divu gadu darbības pieredze sabiedriskā labuma jomā un tā veic sistemātisku un regulāru darbību ar saprotamiem un mērāmiem darbības rezultātiem” nav saprotams, pēc kādiem kritērijiem to noteiks, vai sabiedriskā labuma organizācija veic “sistemātisku un regulāru darbību ar saprotamiem un mērāmiem darbības rezultātiem”. Aicinām precizēt likumprojektā, kā tas tiks noteikts, un ja tiks izveidoti kritēriji vai metodika, kas to izstrādās (piemēram, Finanšu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests, vai pēc konsekvences, kā tas noteikts šī panta trešajā daļā: kārtību nosaka Ministru kabinets).
Lai nodrošinātu to, ka Sabiedriskā labuma organizāciju komisijai ir izpratne par SLO darbību, aicinām 6. panta pirmajā daļā noteikt, ka komisijā nevalstisko organizāciju pārstāvji ir sabiedriskā labuma organizāciju pārstāvji, izsakot šādā redakcijā: “(1) Sabiedriskā labuma komisija (turpmāk — komisija) ir koleģiāla institūcija, kurā visiem komisijas pārstāvjiem tiek piešķirtas balsstiesības un kurā vienādā skaitā ietilpst pilnvarotas amatpersonas, kā arī sabiedriskā labuma organizāciju pārstāvji .”

4.panta trešajā daļā noteikts, ka: “(3) Sabiedriskā labuma organizācija nav tiesīga atgriezt saņemto ziedojumu, ja skaitot no ziedojuma saņemšanas dienas ir pagājuši 24 mēneši.”
Nevalstisko organizāciju pārstāvji vērš uzmanību, ka praksē likuma norma var radīt neskaidrības attiecībā uz mērķziedojumiem, proti, nav skaidrs, ko darīt ar mērķziedojumu, ja pēc 24 mēnešiem kļuvis skaidrs, ka to nav iespējams izlietot, piemēram, nav savākta nepieciešamā summa, lai īstenotu projektu, vai tādēļ, ka projekta īstenošana ārējo apstākļu dēļ vairs nav lietderīga? Aicinām likumprojektā precizēt, kā rīkoties ar šo ziedojumu šādos gadījumos. Mūsu ieskatā, sabiedriskā labuma organizācijai būtu jābūt iespējai ziedojumu izlietit radniecīgam mērķis, saskaņojot izmaiņas ar ziedotāju un/vai saskaņā ar organizācijas iekšējām procedūrām (valdes/padomes/biedru kopsapulces lēmums).

8.panta 1.1 daļas 4.punktā: “(1.1) Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par atteikumu piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskai organizācijai, kas ir iesniegusi šā likuma 7. panta pirmajā daļā paredzēto iesniegumu, pieņem bez izskatīšanas komisijas sēdē ja:

4) biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas valdes vai vadības institūcijas loceklim ir spēkā normatīvajos aktos noteiktais tiesību atņemšanas vai tiesību izmantošanas aizliegums sabiedriskā labuma vai nodokļu jomā vai saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 24. pantu administratīvā sodāmība nav dzēsta; vai ja attiecībā uz biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas valdes vai vadības institūcijas locekli ir stājies spēkā notiesājošs spriedums vai saskaņā ar Krimināllikuma 63. pantu tam nav dzēsta un noņemta sodāmība.”
Līdzīgi 14.panta 1.1 daļas 3.punktā noteikts, ka : “(1.1) Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu pieņem bez izskatīšanas komisijas sēdē, ja:
sabiedriskā labuma organizācijas valdes vai vadības institūcijas loceklim ir stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktais tiesību atņemšanas vai tiesību izmantošanas aizliegums sabiedriskā labuma vai nodokļu jomā vai ir stājies spēkā notiesājošs spriedums.”
Nevalstisko organizāciju pārstāvji aicina precizēt likumprojektā, vai tas attiecas uz jebkuru administratīvo pārkāpumu, piemēram, par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu? Un vai norma attiecas uz gadījumiem, kad pārkāpums nav saistīts ar organizāciju (piemēram, par miesas bojājumu nodarīšanu Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpuma rezultātā)? Kā arī aicinām precizēt likumprojekta normu, vai ar šo saprotams noziedzīgi nodarīgumi vai administratīvi pārkāpumi.
Ņemot vērā, ka Biedrību un nodibinājumu likuma 49.pants jau regulē valdes un citu institūciju locekļu atbildību un prasību pret valdes vai citas institūcijas locekli, ja noticis tiesību aizskārums, tad uzskatām, ka Sabiedriskā labuma organizāciju likumā papildus norma nav nepieciešama un aicinām dzēst augstāk minētās normas. Sabiedriskā labuma organizāciju pārkāpumi risināmi citos likumos noteiktajā kārtībā.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka sabiedriskā labuma organizācijas var nebūt informētas par citu valdes locekļu vai vadības institūciju locekļu darbībām un pārkāpumiem, tādēļ sabiedriskā labuma statusa atņemšana ir nesamērīgs sods. Valsts iestādēm par esošo situāciju būtu jāinformē organizācija, lai tās var risināt problēmu. Iebildums attiecas uz likumprojekta 12.1.pantu.

8.panta 1.1 daļas 1.2 punktā noteikts, ka “2) biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai ir nodokļu parādi”, nenosakot slieksni, no kura iestājas negatīvas sekas, tāpēc aicinām precizēt nodokļu parādu apjomu. Iesakām piemērot 150 EUR, kas ir nodokļu parādu summa, kas ir ietverta citos normatīvajos aktos.

9.panta trešā daļa “(3) Ziedojot sabiedriskā labuma organizācijai pakalpojumus, ziedotājs slēdz rakstveida līgumu ar sabiedriskā labuma organizāciju, kurā ir norādīta ziedotā pakalpojuma vērtība naudas izteiksmē, pamatojoties uz attiecīgā pakalpojuma pašizmaksas aprēķinu, kuru pievieno kā līguma pielikumu.”
Nevalstisko organizāciju pārstāvji atbalsta to, ka tiek veicināta ziedošanas kultūra pakalpojumu formātā, taču vēršam uzmanību, ka praksē ne vienmēr būs iespējams noteikt pakalpojuma vērtību naudas izteiksmē. Pastāv iespējamība, ka pie līguma slēgšanas nav iespējams noteikt pašizmaksu, jo tā būs atkarīga no tā, cik plaši pakalpojumu izmantos organizācija. Tādos gadījumos naudas vērtība varētu būt nosakāma pieņemšanas – nodošanas aktā, ne ziedojuma līgumā. Vairums gadījumu līgumā var definēt vienības un vienības cenu, piemēram, stundas cena. Tomēr tas nerisina tādu pakalpojumu ziedojumus, kur nevar noteikt pašizmaksu, piemēram, Microsoft piedāvā bezmaksas mākoņskaitļošanas pakalpojumus un programmatūru Azure un Microsoft 365, Google piedāvā

bezmaksas e-pasta, datu glabāšanas, reklāmas u.c. pakalpojumus. Līdzīgi arī citi programmatūras piegādātāji, piemēram, izmantojot TechSoup. Vai šādos būs jāslēdz rakstveida līgumi? Turklāt līguma noslēgšanas brīdī nebūs iespējams noteikt pašizmaksu, ja tā ir atkarīga no tā, cik aktīvi organizācija izmantos šos pakalpojumus.

14.panta pirmās daļas 8.punkts: “(1) Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu var pieņemt, ja:
8) sabiedriskā labuma organizācijas darbība trīs pārskata gadu periodā nesasniedz vai neapliecina virzību uz sabiedriskā labuma organizācijas izvirzīto uzdevumu sasniegšanu, izpildot vismaz 80 procentus no izvirzītajiem uzdevumiem, kas vērsti uz sabiedriskā labuma mērķi jomā, kas ir minēta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu vai lēmumā par papildu jomas piešķiršanu, ja papildu joma tika piešķirta vai sabiedriskā labuma organizācijas darbība un virzība pirmajos divos pārskata gados uz izvirzīto uzdevumu sasniegšanu nav pārliecinoša”
Nevalstisko organizāciju pārstāvji pauž bažas, ja SLO darbību vērtēs pēc tā, vai SLO izpildījusi 80% no pašas izvirzītajiem uzdevumiem, paredzams, ka SLO norādīs piezemētus uzdevumus jeb tādus, ko var garantēt, ka varēs izpildīt, jo baidīsies tos neizpildīt, tādējādi zaudējot SLO statusu. Tas pēc būtības ir pretrunā organizāciju stratēģiskai plānošanai un darbībai, nosakot organizācijai ilgtermiņa startēģiskus mēŗkus, vīziju, misiju. Vēršam uzmanību, ka nereti uzdevumu izpilde ir atkarīga no citās iesaistītajām pusēm un dažādiem iekšējiem un ārējiem faktoriem, piemēram, krīzes apstākļi, ilgstošs likumdošanas process, ko SLO nevar ietekmēt, tāpēc SLO uzdevumu sasnieguma rādītāji ir jāvērtē kopsakarā ar ārējiem un iekšējiem faktoriem, kas ietekmē organizācijas darbību.

14.panta pirmās daļas 6.punkts: “(1.1) Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu var pieņemt, ja: 6) sabiedriskā labuma organizācija nav iesniegusi gada pārskatu.”
Nevalstisko organizāciju pārstāvju ieskatā likumprojekta norma ir nesamērīga attiecībā pret pārkāpumu. Aicinām noteikt samērīgu laika periodu, pēc kura var iestāties nelabvēlīgas sekas SLO, ja netiek iesniegts gada pārskats.

Likumprojekta 14.panta pirmās daļas 1.punktā “(1.1) Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu pieņem bez izskatīšanas komisijas sēdē, ja:
Valsts ieņēmumu dienests, prokurors, cita iestāde vai tiesa ir konstatējusi būtiskus normatīvo aktu pārkāpumus sabiedriskā labuma organizācijas darbībā” nepieciešams precizēt, kas ir “būtiski normatīvo aktu pārkāpumi”, lai izvairītos no dažādas likuma normas interpretācijas praksē.

Likumprojekta 14.panta pirmās daļas 2.punktā “(1.1) Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu pieņem bez izskatīšanas komisijas sēdē, ja:
sabiedriskā labuma organizācija neveic nodokļu maksājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā” aicinām precizēt nodokļu maksājumu apjomu.
Mūsu ieskatā, nodokļu maksājumu apjoms varētu būt 150EUR, kas ir noteiktā summā citos normatīvajos aktos.

Aicinām labot likumprojekta 14.panta pirmās daļas 8.punktā “(1.1) Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu pieņem bez izskatīšanas komisijas sēdē, ja:
8) sabiedriskā labuma organizācija ir iesniegusi Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu ar lūgumu atņemt tai sabiedriskā labuma organizācijas statusu”, nosakot, ka sabiedrisko labuma organizācija atsakās no statusa, kas ir atbisltošāka terminoloģija praksei.

Aicinām skaidrot 14.panta pirmās daļas 9.punktā noteikto “9) sabiedriskā labuma organizācija veic tādu saimniecisko darbību, kas neveicina sabiedriskā labuma organizācijas statūtos minēto sabiedriskā labuma darbību” – kāds ir šīs normas mērķis un būtība, ko vēlas risināt.

Aicinām likumprojekta 10.panta otro daļu izteikt šādā redakcijā:
“(2) Sabiedriskā labuma organizācijas saimnieciskās darbības ienākumus atļauts izmantot tikai statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai, saimnieciskās darbības ienākumus izmantojot attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas saimnieciskās darbības nodrošināšanai un/vai attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas sabiedriskā labuma mērķiem, jomā, kas ir minēta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un lēmumā par papildu jomas piešķiršanu, ja papildu joma tika piešķirta.”
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka likumprojekta 11.panta devītā daļa ir pretrunā ar likumprojekta 10.panta otro daļu:
“(9) Sabiedriskā labuma organizācijas saimnieciskās darbības rezultātā gūtos ienākumus jāizmanto sabiedriskā labuma jomā vai jomās, ja tās ir vairākas, kas norādītas lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un lēmumā par papildu jomas piešķiršanu, ja papildu joma tika piešķirta vai jāiegulda atpakaļ attiecīgās sabiedriskā labuma organizācijas saimnieciskajā darbībā.”

Nevalstisko organizāciju pārstāvju ieskatā, likumprojekta 12.1 pants nav nepieciešams, jo esošās normas jau tiek regulētas Biedrību un nodibinājumu likuma 49.pantā, nosakot valdes atbildību.

Papildus iebilstam pret to, ka likumprojekts uzliek nesamērīgi augstas un nepamatotas prasības sabiedriskā labuma valdei un citiem vadības institūciju locekļiem, kas nav piemērots valsts amatpersonām, komersantiem un citiem subjetkiem.

Nav saprotams likumprojekta 12.1.panta piektajā daļā noteiktā ierobežojuma mērķis, tāpat uzskatām, ka praksē valde var nezināt par citu valdes vai vadības institūcijas locekļu iepriekšējo darbību, tai skaitā, vai kāds valdes institūcijas loceklis ir bijis valde vai vadības institūcijas loceklis sabiedriskā labuma organizācijā, kurai atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss.

Likumprojekta 12.2.panta pirmajā un otraļā daļā noteikts valdes vai vadības institūcijas pienākums nodrošināt sabiedriskā labuma organizācijas saimniecisko darbību tā, lai tā veicinātu sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītā mērķa sasniegšanu, jomā vai jomās, kas norādīta

lēmumā par statusa piešķiršanu, un tā, lai sabiedriskā labuma organizācijas, kuras veiktās saimnieciskās darbības ieņēmumi no kopējiem sabiedriskā labuma organizācijas ieņēmumiem pārskata gadā veido vairāk nekā 50 procentus, plānoto mērķu sasniegšanu trīs gadu periodā, izpildot vismaz 80 procentus no izvirzītajiem uzdevumiem, taču precīzāk būtu noteikt, ka valde vai vadības institūcija vada organizācijas darbu, lai sasniegtu (..), jo citu iesaistīto pušu un dažādu iekšējo un ārējo faktoru dēļ nav var nebūt iespējams nodrošināt. Tāpat likumprojekta normā nav noteikts, kas notiek, ja to valde vai vadības institūcija nav spējusi nodrošināt likumprojektā noteikto pienākumu izpildi.

12.04.2023. 15:18

Regita Zeiļa - Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija

No plānotajiem grozījumiem nepaliek skaidrs, tādēļ lūgums skaidrot, kāds ir plānotais nošķīrums starp sociālo uzņēmumu (SIA, kas iegūst sociālā uzņēmuma statusu) un SLO, kurš 100% nodarbojas ar saimniecisko darbību.

Vēršam uzmanību, ka pastāv nepieciešamība radīto sabiedrisko labumu vērtēt gan kvalitatīvi, gan arī kvantitatīvi, ļaujot organizācijai pašai fiksēt radīto sociālo ietekmi. Jebkurš sabiedriskais labums ir ieguldījums ilgtermiņā. Rezultatīvie rādītāji nedrīkstētu būt tikai uzstādītie uzdevumi, jo tos ir sarežģīti vienoti apkopot, komunicēt un atspoguļot plašākai sabiedrībai. Arī nesen izveidotajā sociālo uzņēmumu sistēmā pārliecinājāmies, ka pieeja, kas balstīta organizācijas uzdevumu izpildes kontrolē neļauj pārliecināties pilnvērtīgi par organizācijas radīto sociālo ietekmi, tādā veidā arī neveido vienotu sistemātisku pieeju, kas ļautu vienoti komunicēt par sektoru un veicinātu tā atpazīstamību, uzticamību, veicinātu ziedošana kultūru. Aicinām SLO sistēmā izmantot vienotu pieeju ar indikatoriem, kas var palīdzēt vienotā veidā fiksēt, analizēt un komunicēt sabiedrisko labumu, piemēram, Ilgtspējīgas Attīstības mērķus (IAM) kā pamatsistēmu, kas var ļaut izvērtēt organizācijas pēc ieguldījumā IAM sasniegšanā, tādā veidā arī vienoti veidojot izvērtējumu un ārējo komunikāciju par sektora devumu sabiedrībai, arī tieši valstiski IAM sasniegšanā.

Kopumā, nepieciešams valstiski veidot kopīgu stratēģiju kopienās balstītu organizāciju attīstībai, kas darbojas dažādos formātos, radot sociālo ietekmi, kas ir pamats pilsoniski aktīvai sabiedrībai, skaidri komunicējot iedzīvotāju iespējas iesaistīties sev svarīgu jautājumu risināšanā, kā arī veidojot savstarpējās sadarbības. Aicinām sistemātiskāk sabiedrībai skaidrot un veidot izpratni par šīm darbošanās formām, to atšķirībām, konkrētu iniciatīvu piemērotību kādai no darbošanās formām atkarībā no veida, mērķa, formāta. Eiropā arvien nozīmīgāku lomu ieņem sociālā ekonomika, 2021. gada nogalē publicēts Eiropas Sociālās ekonomikas rīcības plāns, kas saistošs arī dalībvalstīm. Sociālās ekonomikas jēdziena vienojošie principi ir sociālā ietekme un ilgtspējīgs darbošanās formāts. Neatkarīgi no darbošanās formāta un veida (NVO, SLO, SU, kooperatīvs u.c.), svarīgi stiprināt kopienu iespējas iesaistīties, rīkoties, eksperimentēt, stiprinot savu kapacitāti, resursus, zināšanas un kopības sajūtu, kas rada piederību vietai un uzticību plašākiem valstiskiem procesiem.

12.04.2023. 16:54

Antonija Skopa - Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija

Izstrādātie grozījumi, lai arī labi iecerēti un vērsti uz organizāciju darbības lielāku caurskatāmību, kopumā ievērojami palielinās SLO administratīvo slogu, un daudzas organizācijas, kuru darbība nav atkarīga no ziedojumiem, nolems atteikties no SLO statusa, savus resursus novirzot savu mērķu sasniegšanai. Tas kopumā mazinās SLO prestižu, kā arī padarīs jaunās sistēmas ieviešanas izmaksas vēl dārgākas, rēķinot izmaksas uz vienu organizāciju. Pēc LKNVOA ieskatiem, grozījumiem SLO likumā vajadzētu būt vērstiem ne tikai uz kontroles mehānismu uzlabošanu, bet arī organizāciju darbības un izaugsmes stimulēšanu, drošas vides radīšanu, vienlaikus saglabājot līdzsvaru starp SLO darbības caurskatāmību un resursiem, kas nepieciešami kontroles mehānismu nodrošināšanai (gan organizāciju, gan valsts pārvaldes).

Lūdzam ņemt vērā mūsu komentārus un ierosinājumus.

4. panta otrā daļa (saistībā ar 3.1 (1))
“(2) Personas, kuras ziedo otrās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijai tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai, ir tiesīgas saņemt likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus, izņemot gadījumus, kad tās atsauc savu ziedojumu.”

Komentārs: Jaunām organizācijām, kas paļaujas uz nodokļu atlaidēm ziedotāju piesaistē, kurām ziedojumi ir būtiski darbības nodrošināšanā un kuras vēl nevarēs pretendēt uz otrās pakāpes SLO statusu, būs grūti attīstīt savu darbību, kas kopumā mazinās NVO sektora veiktspēju un ietekmi uz sabiedrību.

12. panta ceturtā daļa:
“Sabiedriskā labuma organizācijai, kuras veiktās saimnieciskās darbības ieņēmumi no kopējiem sabiedriskā labuma organizācijas ieņēmumiem pārskata gadā veido vairāk nekā 50 procentus, trīs gadu periodā ir jāizpilda vismaz 80 procenti no izvirzītajiem uzdevumiem, kas norādīti gada pārskata Vadības ziņojumā pie informācijas, ko sniedz organizācija, kurai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, par ilgtermiņa un īstermiņa turpmākās darbības plāniem, kas vērsti uz sabiedriskā labuma mērķi, jomā, kas ir minēta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu vai lēmumā par papildu jomas piešķiršanu, ja papildu joma tika piešķirta. Turpmākās darbības plāniem un paveiktajiem darbiem ir jābūt norādītiem vienībās (ciparos), kas ir mērāmas (saskaitāmi).”

Komentāri:
1. Lai izvairītos no SLO statusa zaudēšanas, organizācijas gada pārskatos savus plānus minēs piesardzīgi vai mākslīgi “pazeminās”, lai mazinātu risku zaudēt statusu, ja tos neizdodas izpildīt. Tas ir gan pretrunā ar jēgpilnu organizāciju stratēģisko plānošanu, gan rada nevajadzīgu administratīvo slogu, gan apdraud organizācijas darbības caurspīdīgumu, jo biedrībām un nodibinājumiem būs izdevīgāk noklusēt informāciju.
2. Jāņem vērā, ka organizāciju darbības rezultātus ietekmē arī no tām neatkarīgi apstākļi – gan sadarbības partneri, krīzes apstākļi, pieejamie finanšu līdzekļi projektu konkursos un citi ierobežojumi, kas nav organizāciju varā.
3. Ne visu organizāciju (īpaši kultūras organizāciju, bet ne tikai) mērķi un uzdevumi ir izmērāmi skaitliski (piemēram, lai gan aptaujās iespējams mērīt sabiedrības iecietības līmeņa palielināšanos, ir neiespējami skaitliski novērtēt konkrētas organizācijas ieguldījumu tā pieaugumā); lai gan ir iespējams “piedzīt” pie aprakstošiem mērķiem arī skaitliski izmērāmus formālus indikatorus, tas nevajadzīgi palielinās organizāciju slogu, nedz stiprinot to darbību, nedz pēc būtības nodrošinot uzraugošās institūcijas ar kontroles mehānismu, ja organizācijas norādīs nevis savus patiesos mērķus, bet gan tādus, kurus iespējams izmērīt.

13.panta pirmā daļa:
“(1) Sabiedriskā labuma organizācija katru gadu līdz 31. martam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā) organizācijas iepriekšējā gada pārskatu par iepriekšējo pārskata gadu.”
Ierosinām noteikt, ka SLO organizācijas var iesniegt gada pārskatus tāpat kā šobrīd komercsabiedrības – piecu mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. Īpaši ar šo grozījumu radīto administratīvā sloga pieaugumu, organizācijām būtu nepieciešams ilgāks laiks visu aprēķinu veikšanai, darbības pārskata un citas nepieciešamās informācijas apkopošanā un sagatavošanā.

12.04.2023. 17:09